Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas (turpmāk – DVI) mājas lapā publicēto informāciju, DVI 2019.gadā un turpmāk ir noteikusi uzraudzības prioritātes šādās jomās:
1.1. videonovērošana:
– juridiskas personas veikta videonovērošanas bez informatīvajām zīmēm;
– videonovērošanas veikšana neatļautās telpās (ģērbtuves, labierīcības, dušas u.tml.);
1.2. datu subjektu tiesību ievērošana, gadījumā, ja ir pierādījumi tam, ka datu subjekts ir izmantojis tiesības un vērsies pie pārziņa, savukārt pārzinis nepilda vai nepilnīgi pilda Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteiktos pienākumus;
1.3. Datu valsts inspekcijas saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 58. panta 2. punkta “a”[2], “c”[3] un “d”[4] apakšpunktiem izdoto brīdinājumu izpilde.
Attiecībā uz minēto DVI paziņojumu, rodas jautājums par video novērošanas informatīvo zīmju saturu. Kā zināms, Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) 2009.gadā ir izdevusi rekomendācijas 3/2019 – publiskās konsultācijas versiju, kurā papildus visiem citiem video novērošanas zīmes parametriem, tiek norādīts uz nepieciešamību šādā zīmē iekļaut norādi uz datu subjekta tiesībām. Līdz šim Latvijā šādas interpretācijas nebija, praksē šāda norāde uz datu subjekta tiesībām video novērošanas zīmē praktiski nekur netika iekļauta.
Ņemot vērā, ka EDAK rekomendācijas gala versija vēl nav apstiprināta, pie tam atsevišķos sektoros (policijas video novērošana), ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātās zīmes paraugs neatbilst pat spēku zaudējušam Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām. Līdz ar to rodas jautājums, kāda būs DVI nostāja par to, vai informācija par datu subjekta tiesībām ir jānorāda jau zīmē?
Vienlaikus, jāsecina arī tas, ka pašreiz uzraudzības prioritātes vispār nav definētas attiecībā uz likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” un citos sektoros, piemēram, personas datu apstrāde elektronisko sakaru jomā, sīkdatņu u.c. jautājumi.
Uzskatām, ka uzraudzības prioritātes būtu jāpapildina ar papildu virzieniem 2020.gadam, jo lielākās problēmas ar personas datu apstrādi Latvijā mūsu skatījumā nav saistībā ar video novērošanu, bet gan, piemēram, pacienta datu apstrādi, personas datu apstrādi valsts pārvaldē. Un šeit pamata problēmas ir tiesiskā pamata esamība un samērīguma principa (minimālisma) ievērošana.
SIA “E-sabiedrības risinājumi”
Valdes loceklis, personas datu aizsardzības speciālists
Māris Ruķers
