Māris Ruķers vērsās Saeimas Juridiskajā komisijā, Saeimas Juridiskajā birojā, pie Tiesībsarga un citām atbildīgajām institūcijām par likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” neatbilstību Eiropas Savienības tiesībām.
SIA “E-sabiedrības risinājumi” valdes loceklis un datu aizsardzības speciālists Māris Ruķers vērsās ar iesniegumu Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajā komisijā, Saeimas Juridiskajā birojā, Tiesībsarga birojā, vairākās ministrijās un Datu valsts inspekcijā saistībā ar likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” (Nr.1216/Lp13) atsevišķu tiesību normu neatbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un likumprojekta nesamērīgo ierobežojumu uz cilvēku pamattiesībām.
Pamats konkrētajam iesniegumam ir Latvijas Republikas Saeimas 2.lasījumā skatītā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” (Nr.1216/Lp13) 99.-101.pants, kas paredz saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus attiecībā uz visiem elektronisko sakaru lietotājiem bez izņēmuma. Paredzētais regulējums neatbilst Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām un nesamērīgi ierobežo fizisko personu pamattiesības, nenovēršot Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 8.aprīļa spriedumā apvienotajās lietās Nr.C-293/12 un C-594/12 norādītās problēmas. Iesniegumā tika norādīts, ka šādu personas datu vākšanas un ilgstošas glabāšanas neselektīvais raksturs, ko veic bez reālas saistības ar sabiedrisko drošību, neliecina, ka šādu pasākumu var saskaņot ar samērīguma principu, kā arī tas nenodrošina personu pamattiesību ievērošanu. Turklāt likumprojektā noteiktais datu saglabāšanas termiņš 18 mēneši ir noteikts bez jebkādas reālas piesaistes praktiskām problēmām vai argumentācijas, kāpēc izvēlēts tieši šāds termiņš.
Tiesībsargs savā 2022.gada 14.aprīļa atbildes vēstulē, kas adresēta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī citām institūcijām, pilnībā pievienojās Māra Ruķera iesniegumā iekļautajam vērtējumam par Elektronisko sakaru likumprojekta 99.-101.pantā ietvertā regulējuma problemātiku un aicina likumdevēju novērst likumprojekta neatbilstību EST judikatūrā paustajām atziņām.
Tiesībsarga ieskatā, saglabājamo datu glabāšana noteiktu laikposmu būtu pieļaujama, taču šādam termiņam jābūt argumentēti pamatotam un nedrīkst pārsniegt absolūti nepieciešamo robežu. Apsvērums, ka praksē kompetentajām iestādēm nereti nepieciešams saņemt saglabājamos datus, kas ir vecāki par 18 mēnešiem, vēl nepamato izvēlētā glabāšanas termiņa absolūto nepieciešamību un piekļuves personas datiem samērīgumu. Tāpēc, ņemot vērā pamattiesību ierobežojuma plašo apjomu, Tiesībsargs aicināja izvērtēt iespēju samazināt datu glabāšanas termiņa ilgumu, tādējādi nodrošinot saprātīgu līdzsvaru starp ierobežotajām pamattiesībām (glabājot liela apjoma personas datus arī par personām, kuras nākotnē var nebūt saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem) un sabiedrības interesēm.
Papildus, Tiesībsargs norāda, ka atbilstoši EST praksei saglabājamo datu izmantošana un apstrāde būtu pieļaujama tikai attiecībā uz smagu noziegumu izmeklēšanu un atklāšanu, taču patlaban likumprojekta 99.-101.pants un speciālie likumi nenošķir saglabājamo datu izmantošanu un apstrādi atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam. Gluži pretēji, likumprojekta anotācijā norādīts, ka sabiedrības interesēs ir nenošķirt šo datu izmantošanu un apstrādi pēc noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas smaguma.
Tiesībsargs arī aicina izvērtēt likumprojekta 99.pantā noteikto subjektu, kuriem būtu iespēja piekļūt saglabājamiem datiem, loku, lai ar šiem datiem noteiktā apjomā varētu iepazīties tikai tās institūcijas un to amatpersonas, kurām šī informācija ir absolūti nepieciešama konkrētas lietas izskatīšanā.
Pašreiz nav zināma turpmākā likumprojekta gaita saistībā ar apspriesto problēmu, bet turpināsim Jūs informēt par jaunāko informāciju.
