Valsts amatpersonu un valsts institūciju darbinieku administratīvā atbildība par Regulas pārkāpumiem (PAPILDINĀTS).

SIA “E-sabiedrības risinājumi” personas datu aizsardzības eksperts un valdes loceklis Māris Ruķers 2020.gada 10.martā saskaņā ar Iesniegumu likumu vērsās Saeimas Juridiskajā komisijā, Tieslietu ministrijā, pie Latvijas Republikas Tiesībsarga un Datu valsts inspekcijā ar vienotu iesniegumu, kurā tika norādīts fakts, ka normatīvajos aktos Latvijā pašreiz nav paredzēta nekāda valsts amatpersonu administratīvā atbildība par Regulas vai Fizisko personu datu apstrādes likuma pārkāpumiem. Jāpiebilst, ka likumā “Par personas datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā” administratīvās atbildības speciālās tiesību normas ir iekļautas.

Uz iesniegumu tika saņemta Tieslietu ministrijas 2020.gada 25.marta atbilde, ka ministrija ir apzinājusi jautājuma nozīmību, pastāvošā regulējuma nepilnības un grozījumu nepieciešamību Fizisko personu datu apstrādes likumā.

Tieslietu ministrijas un arī Datu valsts inspekcijas mājas lapā jau šā gada 31.martā tika publicēts paziņojums par sabiedrības līdzdalības iespējām likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” izstrādes procesā (rakstisks viedoklis un priekšlikumi ir jāiesniedz līdz 2020. gada 15. aprīlim).

 Saskaņā ar publicēto likuma projektu Fizisko personu datu apstrādes likumu ir paredzēts papildināt ar jaunām tiesību normām par valsts amatpersonu un valsts institūcijas darbinieku administratīvo atbildību. Maksimālā iespējamā sankcija pašreiz ir paredzēta līdz EUR 1000, bet tā vēl var tikt mainīta diskusiju rezultātā.

 Likumprojekta anotācijā iekļauta arī nostādne par sankciju piemērošanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām: “Būtu īpaši uzsverams, ka jautājumā par to, pie kādas atbildības būtu saucamie tie privātie subjekti, kas pilda deleģētos valsts pārvaldes vai pašvaldības uzdevumus, Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē subjekts, kuram ir deleģēts konkrēts uzdevums ir uzskatāms par publiskās varas īstenotāju, līdz ar to, konkrētā, deleģētā uzdevuma ietvaros, arī pie atbildības tas būtu saucams kā amatpersona vai valsts institūcijas darbinieks.”

  

Māris Ruķers

 

 

image_pdf